KASKO apdrošināšana atlīdzina zaudējumus transportlīdzekļa īpašniekam neatkarīgi no tā, kas bijis vainīgs bojājumu izraisīšanā. Tāpat KASKO  izmaksās atlīdzību gadījumā, ja transportlīdzeklis tiks nozagts vai  bojāts nenoskaidrotu apstākļu dēļ.

Negadījumi uz ceļa notiek ik dienas un tos nevar paredzēt. Uzticēt negaidītu izmaksu atlīdzināšanu apdrošinātājam, iegādājoties KASKO apdrošināšanu, ir veids, kā plānot uzņēmuma autoparka izdevumus. 

KASKO apdrošināšanu iespējams noformēt gan vieglajām, gan kravas automašīnām, autobusiem un piekabēm.

KASKO polises darbības termiņš parasti ir gads. 

Ņemiet vērā – KASKO apdrošināšana ir obligāta, iegādājoties automašīnu līzingā!

Standarta apdrošināšanas segumā visbiežāk tiek iekļauti šādi riski:
  • ceļu satiksmes negadījumi vai citas sadursmes (piemēram, iebrauc grāvī vai uzbrauc akai);
  • auto zādzība, laupīšana vai apzagšana;
  • citu personu ļaunprātīga rīcība;
  • uguns nelaimes, dabas stihijas;
  • nekvalitatīvs ceļu segums;
  • stiklu plīsums;
  • priekšmetu uzkrišana automobilim;
  • dzīvnieku nodarīti bojājumi.

Polisē var ietvert arī citus papildu riskus, piemēram:
  • atslēgu risks (tiek atlīdzināti izdevumi par atslēgu un signalizācijas pulšu atjaunošanu);
  • bagāžas vai papildaprīkojuma (piem., jumta bagāžnieks, dekoratīvie diski, bērnu sēdeklītis) bojājumi vai zādzība;
  • auto apkopes risks (sedz bojājumus, kas radušies auto mazgāšanas, apkopes vai remonta rezultātā);
  • vadītāja un pasažieru nelaimes gadījumu apdrošināšana;
  • jaunvērtības apdrošināšana jauniem auto – kompensē zaudējumus auto iegādes vērtībā, piemēram, divu gadu laikā un nepārsniedzot noteiktu nobraukumu;
  • lietošanas pārtraukšana (atmaksā izdevumus par cita auto nomu laikā, kamēr tiek novērsti bojājumi).
Polisē var tikt iekļauti dažādi papildpakalpojumi:
  • diennakts palīdzība uz ceļa – gan tad, ja noticis ceļu satiksmes negadījums, gan arī tad, ja apdrošināšanas gadījums nav iestājies, piemēram, riepas nomaiņa, mašīnas izvilkšana no kupenas;
  • auto transportēšana pēc negadījuma uz servisu un atpakaļ;
  • atlīdzības izmaksa arī tad, ja auto nozagts kopā ar atslēgām vai reģistrācijas apliecību.

Apdrošinātāji mēdz apdrošināšanas noteikumos iekļaut konkrētus ierobežojumus un prasības, kas jāievēro klientam, piemēram:

  • automašīnai ir jābūt derīgai tehniskajai apskatei un jābūt tehniskā kārtībā, piemēram, riepu protektora dziļumam jāatbilst Ceļu satiksmes noteikumu prasībām, logu tonējums nedrīkst pārsniegt noteiktos %, jābūt gadalaikam atbilstošām riepām;
  • var būt ierobežojumi attiecībā uz automašīnas tiesīgo lietotāju skaitu, autovadītāja vecumu, stāžu, vadītāja apliecības kategorijām;
    ierobežojumi automašīnas novietošanai pilsētā un ārpus tās – vai auto jānovieto apsargājamā stāvvietā nakts vai pat dienas laikā;
  • prasības aprīkot auto ar drošības un pretaizdzīšanas iekārtām. Katrs apdrošinātājs nosaka atšķirīgas prasības. Parasti auto jābūt aprīkotam ar skaņas signalizāciju un imobilaizeri, var būt arī prasība uzstādīt salona kustību sensoru, dārgām automašīnām var pieprasīt ierīkot pretaizvilkšanas sistēmu, GPS uztvērēju vai radio lokācijas sistēmu.


Ja polisē norādītās prasības netiek ievērotas, apdrošinātājs var samazināt vai atteikt atlīdzības izmaksu!

Apdrošināšanas noteikumos ir paredzēti izņēmumi – riski, kuri netiek apdrošināti, kā arī gadījumi, kad atlīdzību drīkst samazināt vai neizmaksāt:

Klientam ir ļoti svarīgi iepazīties ar izņēmumiem! Visbiežāk tiek ietverti šādi gadījumi, kad apdrošinātājs var atteikt vai samazināt izmaksājamo atlīdzību:

  • autovadītājs negadījuma brīdī atradies alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā;
  • vadītājs izvairās no savlaicīgas šo vielu esamības pārbaudes asinīs;
  • rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi: ievērojami pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, vadītājs nav apstājies pie STOP zīmes vai braucis pie sarkanā luksofora signāla;
  • transportlīdzeklim nebija tiesību piedalīties ceļu satiksmē;
  • vadītājs patvaļīgi pametis negadījuma vietu;
  • avārijas brīdī transportlīdzekli vadīja persona, kurai nav attiecīgās kategorijas vadītāja apliecības;
  • transportlīdzekļa īpašnieks/likumīgais lietotājs rīkojies ļaunprātīgos nolūkos vai veicis noziedzīgas darbības;
  • zādzības gadījumā apdrošinātājam netiek nodots pilns nozagtā automobiļa atslēgu, signalizācijas pulšu komplekts un reģistrācijas apliecība.

Ja noticis negadījums, nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, jāpaziņo apdrošinātājam par notikušo un jārīkojas saskaņā ar līguma noteikumiem. Jebkurā gadījumā iespējams apdrošinātājam pajautāt, kā rīkoties tālāk. Polisē var būt paredzēts, ka obligāti jāizsauc Ceļu policija uz negadījuma vietu, un var būt noteikti apstākļi, kuros var iztikt ar savstarpēju vienošanos bez policijas iejaukšanās.

Bojātais transportlīdzeklis jāuzrāda apdrošinātājam pirms remontdarbu uzsākšanas. Nozagšanas gadījumā klientam par to nekavējoties jāpaziņo policijai, jāiesniedz apdrošinātājam rakstisks iesniegums un jānodod auto reģistrācijas dokumenti, visu atslēgu komplekti un signalizācijas pultis.

KASKO apdrošināšanā atlīdzību izmaksā pēc kompensācijas principa, t.i., izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt radušos zaudējumus. Tas nozīmē, ka bojājumu gadījumā apdrošinātājs izvērtēs autoservisa sastādīto remontdarbu tāmi, bet zādzības gadījumā – novērtēs transportlīdzekļa vērtību apdrošināšanas gadījuma dienā.

Jāatzīmē, ka, saņemot atlīdzību naudā, saņemtā summa būs mazāka nekā kompensējamā autoservisa tāme, tādēļ ka atlīdzināmā summa neiekļauj pievienotās vērtības nodokli (PVN), jo klients (fiziska persona) nav PVN maksātājs. Ja bojājumu remonts būs ekonomiski nepamatots (izmaksas pārsniegs noteiktu procentuālo daļu no transportlīdzekļa vērtības), apdrošinātājs kompensāciju izmaksās naudā kā par bojāgājušu transportlīdzekli.

Pirms līguma slēgšanas klientam būtu jānoskaidro, cik ātri un ērti iespējams pieteikt apdrošināšanas gadījumu, vai klientam ir tiesības pašam izlemt, vai saņemt kompensāciju naudā vai saņemt auto remonta izdevumu tiešu atlīdzināšanu.

Tā ir polisē norādītā summa, par kādu tiek apdrošināta automašīna: jaunam auto – dīleru noteiktā pārdošanas cena; lietotam auto – klienta izvēlētā tirgus vērtība. Klientiem jāzina, ka apdrošinājuma summa ir maksimālā izmaksājamā summa līguma slēgšanas dienā, taču jāņem vērā, ka ar katru dienu automobilis nolietojas. Apdrošinātājs kompensēs izdevumus, lai transportlīdzekli varētu izremontēt tā, lai tas būtu tādā pašā stāvoklī kā pirms apdrošināšanas gadījuma. Zādzības vai bojāejas gadījumā maksimālā izmaksājamā atlīdzība būs transportlīdzekļa tirgus vērtība dienā, kad iestājies apdrošinātais risks, izņemot gadījumu, ja jauns automobilis apdrošināts jaunvērtībā. Atsevišķi apdrošinātāji polisē nenorāda apdrošinājuma summu, jo kompensējamā vērtība jebkurā gadījumā tiek noteikta pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

Polises cenu katrs apdrošinātājs aprēķina pēc savas metodikas, ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram –

  • auto vecumu,
  • marku un modeli;
  • vai īpašnieks ir fiziska vai juridiska persona;
  • auto izmantošanas veidu;
  • klienta apdrošināšanas vēsturi;
  • soda punktus;
  • apdrošinātos riskus;
  • pašriska apmēru;
  • polises darbības teritoriju.

Pašrisks ir naudas izteiksmē vai procentos no apdrošinājuma summas izteikta daļa, kuru apdrošinātājs ietur no aprēķinātās, izmaksājamās atlīdzības. Principā – jo lielāks pašrisks, jo zemāka polises cena. Katram no polisē ietvertajiem riskiem var tikt noteikts atšķirīgs pašriska lielums, piemēram, zādzībai 10%, bojājumiem 100 EUR. Klientam būtu jāpievērš uzmanība, vai pašrisks bojājumiem mainās atkarībā no pieteikto negadījumu skaita.

KASKO polises darbības teritorija ir atkarīga no apdrošinātāja piedāvājuma un klienta vēlmēm un vajadzībām. KASKO apdrošināšana var ietvert riskus, kas radušies tikai Latvijas teritorijā vai Baltijas valstīs, Eiropas valstīs, Eiropas un NVS valstīs.

Jāņem vērā, ka KASKO apdrošināšana būs spēkā tikai tad, ja tās ņēmējs laikus būs paziņojis par izmaiņām, kas saistīti ar apdrošināšanas polisē iekļautajiem riskiem.

  • Ja nozaudētas transportlīdzekļa aizdedzes atslēgas vai pretaizdzīšanas ierīces. Šādā gadījumā nekavējoties par saviem līdzekļiem jāveic atslēgu vai pretaizdzīšanas sistēmas nomaiņa.
  • Veikta transportlīdzekļa aizdedzes atslēgu vai pretaizdzīšanas sistēmas nomaiņa.
  • Mainās transportlīdzekļa izmantošanas mērķis, piemēram, to sāk izmantot arī jauno autovadītāju apmācībai.
  • Nozaudēta vai nozagta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība.
  • Nozaudēta vai nozagta transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme.
  • Notiek transportlīdzekļa pārbūve, mainoties tā jaudai vai aprīkojumam.
Lai noformētu KASKO Jūsu automašīnai ir svarīgi veikt auto bildes:
  • no pareizajiem rakursiem;
  • fotogrāfēšanu veikt gaišā dienas laikā;
  • labos laika apstākļos;
  • auto jābūt tīram un nomazgātam;
  • fotogrāfijām jābūt labā kvalitātē ar iespēju tās palielināt.

Nepieciešamie fotoatēli KASKO apdrošināšanai:
  • transportlīdzekli jābildē četrās pozīcijās no tā pretējiem stūriem, lai būtu redzamas transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes;
  • transportlīdzekļa priekšējais stikls no ārpuses un iekšpuses;
  • transportlīdzekļa salons, lai redzams priekšējais panelis un priekšējo sēdekļu daļa;
  • tehniskās apskates uzlīme;
  • atslēgas (atlocītā/izņemtā veidā) kopā ar tehnisko pasi. Signalizācijas pultis, čipi, drošības pultīm jābūt redzamiem ražotāja nosaukumiem;
  • auto riepa ar visu disku, ja ir ziemas un vasaras diski, tad bilde ar katru disku atsevišķi;
  • bilde ar šasijas numuru uz transportlīdzekļa virsbūves;
  • ja auto ir papildus bojājumi.

OCTA ir sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Tā ir obligāta visiem transporta veidiem, kuri ir ceļu satiksmes dalībnieki Latvijā.

Iegādājoties OCTA polisi, persona apdrošina nevis savu transportlīdzekli, bet savu īpašnieka atbildību pret iespējamiem ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) ar personas transportlīdzekli nodarītajiem zaudējumiem citu personu mantai (tajā skaitā transportlīdzeklim), veselībai, kā arī personai nodarīto nemantisko kaitējumu.

NEJAUC AR KASKO! KASKO ir brīvprātīga sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana, kas segs polises īpašnieka zaudējumus transportlīdzekļa bojājuma, laupīšanas vai zādzības gadījumā.

Ja CSNg ir noticis Latvijā, tad netiek atlīdzināti:

  • zaudējumi, ko CSNg ar Jūsu transportlīdzekli esat nodarījis sev vai savai mantai;
  • nenoskaidrota transportlīdzekļa nodarītie zaudējumi, izņemot gadījumus, kad ir cietusi persona (gājējs, pasažieris, u.c.);
  • mantai nodarītie zaudējumi, ja tie nav radušies CSNg brīdī;
  • zaudējumi, ja CSNg noticis sacensību vai treniņbrauciena laikā, u.c.

Atbildības limits ir maksimālā izmaksājamā summa par zaudējumiem vienā apdrošināšanas gadījumā. Zaudējumu apmērs, ko auto īpašnieka vietā sedz apdrošinātājs, ir:

  • līdz 5 210 000 euro par personai nodarītajiem zaudējumiem neatkarīgi no cietušo personu skaita;
  • līdz 1 050 000 euro par mantai nodarītajiem zaudējumiem neatkarīgi no trešo personu skaita.


Ja CSNg ir noticis Latvijā, tad pieprasīt atlīdzību par mantai nodarīto zaudējumu var 1 gada laikā no ceļu satiksmes negadījuma brīža, bet par personai nodarīto kaitējumu – 3 gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma brīža. Ja CSNg noticis ārpus Latvijas, tad atlīdzināmo zaudējumu veidi, apmēri un termiņi ir noteikti attiecīgās valsts likumdošanā.

Aprēķinot OCTA apdrošināšanas prēmiju, tiek ņemti vērā dažādi kritēriji, piemēram:

  • polises darbības termiņš;
    transportlīdzekļa veids, pilna masa, izmantošanas veids;
  • transportlīdzekļa reģistrēšanas vieta;
  • īpašnieka juridiskais statuss;
  • īpašnieka autovadītāja stāžs, bonus-malus klase (apdrošināšanas vēsture) u.c.


Prēmija tiek samazināta par 40% I un II grupas invalīdiem, kā arī III grupas invalīdiem, ja to pārvietošanās spējas ir ierobežotas (jābūt attiecīgai ārstu Valsts komisijas izziņai). Prēmija tiek samazināta par 30% traktoru un piekabju īpašniekiem – zemniekiem, zvejniekiem, laukstrādniekiem, lauksaimniecības komersantiem (precīzi kritēriji atrodami likumā).

Ja CSNg ir iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi, ja abi iesaistītie autovadītāji var vienoties par CSNg apstākļiem, ja nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies tādi bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, tad abi autovadītāji drīkst aizpildīt saskaņoto paziņojumu. Jebkurā citā situācijā autovadītājiem par notikušo CSNg ir jāpaziņo Ceļu policijai. Ja nav pārliecības, vai var iztikt bez policijas iejaukšanās, šo jautājumu var noskaidrot, zvanot savam apdrošinātājam.

Tiesības pieprasīt atlīdzību no CSNg izraisītāja OCTA polises ir:

  • vadītājam, kurš nav atzīts par vainīgu CSNg izraisīšanā, par sev vai savam īpašumam vai citai mantai nodarītajiem zaudējumiem;
  • pasažierim, kurš atradies jebkurā no CSNg iesaistītajiem auto;
  • gājējam, riteņbraucējam.


Negadījumā zaudējumus cietušajai personai jāpiesaka prasība, vēršoties pie CSNg izraisījušā auto apdrošinātāja.

Atlīdzību par materiālajiem zaudējumiem izmaksā pēc kompensācijas principa, t.i., izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt radušos zaudējumus. Tas nozīmē, ka apdrošinātājs izvērtēs autoservisa sastādīto remontdarbu tāmi, bet auto bojāejas gadījumā – novērtēs auto vērtību apdrošināšanas gadījuma dienā. Ja atlīdzību par auto bojājumiem cietušais vēlas saņemt naudas summas, nevis servisa pakalpojumu veidā, apdrošinātājs vai LTAB izmaksās atlīdzību 70% apmērā no zaudējumu aprēķinā norādītās zaudējumu summas, no kuras atskaitīta PVN summa.

Atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumiem par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem.

  • Pirms līguma noslēgšanas un līguma darbības laikā sniegt apdrošinātājam pilnīgu un patiesu informāciju.
  • Fiksējot ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, ievērot tās valsts likumus, kurā noticis ceļu satiksmes negadījums.
  • Ja polises īpašnieka transportlīdzeklis atzīts par vainīgu vai daļēji vainīgu CSNg izraisīšanā – ne vēlāk kā 10 dienu laikā no CSNg brīža paziņot savam apdrošinātājam par CSNg iestāšanos un, ja CSNg noformēts, izmantojot saskaņoto paziņojumu, iesniegt savam apdrošinātājam aizpildītu saskaņotā paziņojuma veidlapu.

Standartlīgums – līgums, kas obligāts Latvijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Standartlīgums ir spēkā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs, kā arī Šveicē, Serbijā un Andorā. Līguma apdrošināšanas perioda ilgums var būt 1, 3, 6, 9 vai 12 mēneši.

Zaļā karte – līgums, kas nepieciešams Latvijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem, lai varētu pārvietoties valstī, kas ir Zaļās kartes sistēmas valsts, bet nav EEZ valsts.

Robežapdrošināšanas līgums – nepieciešams transportlīdzekļiem, kuri iebrauc EEZ valstī, bet ir reģistrēti valstī, kas nav EEZ vai Zaļās kartes sistēmas valsts.

Līgums izbeidzas automātiski brīdī, kad transportlīdzeklim mainās īpašnieks, vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu. Līzinga gadījumā – mainoties līzinga ņēmējam (līgums paliek spēkā, ja transportlīdzekļa turētājs kļūst par tā īpašnieku vai transportlīdzekļa īpašnieks kļūst par tā turētāju).

Iesniedzot pieteikumu apdrošinātājam, līgumu var izbeigt pirms termiņa tikai gadījumos, ja:

  • transportlīdzeklis personai vairs nepieder;
  • citas personas prettiesiskas darbības dēļ transportlīdzeklis izgājis no īpašnieka valdījuma (piemēram, zādzības vai laupīšanas gadījumā), un par šo faktu ir paziņots tiesībaizsardzības iestādei;
  • īpašnieks neplāno ar transportlīdzekli piedalīties ceļu satiksmē un ir pārtraucis transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku un nodevis numura zīmes CSDD;
  • apdrošināšanas līgumā norādītajā informācijā ir kļūda.

Īpašuma apdrošināšana pasargā īpašumu no zaudējumiem, kas var rasties ārējo faktoru (ugunsgrēka, laupīšanas, šķidruma noplūdes, dabas stihiju un citu iemeslu) dēļ.

  • Dabas stihijas (piem., zemestrīce, zibens, vētra, plūdi, lietusgāzes, krusa, stipra snigšana)
  • Uguns risks
  • Ūdens noplūde, inženierkomunikāciju sistēmu avārijas
  • Trešo personu nejauša vai prettiesiska rīcība (piem., zādzība, vandalisms, laupīšana, kaimiņu remontdarbi, transportlīdzekļa trieciens)
  • Elektrības padeves traucējumi, pārspriegums
  • Citi riski, piem., sadursme, transportlīdzekļa trieciens, eksplozija, zemes noslīdējums/nogruvums, virszemes inženierkomunikāciju apledojums
  • Pats nekustamais īpašums – jebkāda ēka, atsevišķs dzīvoklis vai istaba, būve (garāža, tornis, angārs u.tml.) ar tajā esošo santehniku, inženierkomunikācijām, elektroinstalāciju
  • Gruntsgabala sastāvdaļas, teritorijas labiekārtojums (nojumes, pastkastes, nožogojumi, dārza kamīni, baseins, vārti un to automātika, teritorijas apzaļojumi un segums u.c.)
  • Stiklojums (ieskaitot tā noformējumu)
  • Mājas manta (mēbeles, sadzīves tehnika, lietošanas un patēriņa priekšmeti, elektrotehniskās ierīces, aparatūra, kolekcijas, gleznas, unikāli priekšmeti, TV un satelītantenas, sporta un hobija priekšmeti u.c.)
  • Velosipēdi, bērnu ratiņi
  • Mājdzīvnieki, mājlopi, mājputni, bišu saimes
  • Saules kolektori un vēja ģeneratori
  • Inženiertīkli ar būvēm un tehnisko aprīkojumu, hidrotehniskie objekti, satiksmes komunikācija u.tml. objekti
  • Ēkas un būves to celtniecības stadijā un celtniecības materiāli būvlaukumā
  • Telpu remontdarbos ieguldītie materiāli un izdevumi telpas īrēšanas/nomāšanas laika posmā
  • Apgrozāmie līdzekļi (gatavā produkcija, krājumi)
  • Ražošanas un tehnoloģiskās iekārtas, biroja, saimniecības un lauksaimniecības inventārs, citi pamatlīdzekļi un aprīkojums
  • Datorprogrammatūra
  • Mantas, kas pieņemtas no trešajām personām darbu izpildīšanai vai pakalpojumu sniegšanai (pārstrādāšanai, remontam, glabāšanā u.tml.)


Apdrošinātāji mēdz piedāvāt arī iekļaut polisē papildu riskus – piemēram, speciālista izsaukumu un palīdzību mājās, ja rodas neparedzēts atgadījums; citas dzīvojamās platības īri remonta laikā pēc nelaimes gadījuma dzīvoklī; zaudējumu segšanu par nodarīto kaitējumu koplietošanas telpās. Tāpat iespējams arī polisē iekļaut kustamā īpašuma apdrošināšanu lietām, kas tiek iznestas ārpus mājas, piemēram, līgumā var paredzēt, ka 3-5% no apdrošinājuma summas vērtības var atrasties ārpus mājas – velosipēds, planšetdators.

Apdrošinājuma summu nosaka klients. Tā ir īpašuma un apdrošinātās mantas vērtība. Ja nepieciešams, klients var lūgt speciālistu palīdzību īpašuma vērtības un nepieciešamās apdrošinājuma summas noteikšanā, kā arī zaudējumu un nepieciešamo izdevumu aprēķināšanā īpašuma atjaunošanai pēc negadījuma. Visbiežāk tiek noteikta atsevišķa apdrošinājuma summa pašam īpašumam un apdrošināmajai mantai.

Polises cenu katrs apdrošinātājs aprēķina pēc savas metodikas, ņemot vērā dažādus faktorus:

  • būvē izmantotos materiālus;
  • objekta atrašanās vietu;
  • apdrošināmā objekta vērtību;
  • apdrošināmā objekta stāvokli – objektam, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, prēmija būs lielāka;
  • zaudējuma iestāšanās iespējamību – jo lielāka zaudējumu varbūtība, jo polise būs dārgāka;
  • pašrisku – jo mazāks pašrisks, jo augstāka polises cena;
  • laiku, kad pēdējoreiz veikts remonts, u.c. faktorus.
  • Nekavējoties jāzvana attiecīgajam glābšanas dienestam, ja nepieciešams – arī policijai, ēkas apsaimniekotājam, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
  • Iespēju robežās jāglābj īpašums, jānovērš tālāki bojājumi. Jāveic neatliekami pasākumi zaudējumu apmēra samazināšanai (piem., telpu vēdināšana, neskarto mantu pārvietošana uz drošām telpām).
  • Lai varētu veikt zaudējumu novērtēšanu, jāatstāj bojātais objekts neskarts, ja vien tas nav nepieciešams tālāku bojājumu novēršanai.
  • Tiklīdz tas kļūst iespējams, jāzvana apdrošinātājam, kā arī jāaizpilda pieteikums un jāsaskaņo ar apdrošinātāja pārstāvi notikuma vietas apskates laiks, ja tas nepieciešams.

Īpašuma apdrošināšanā atlīdzību izmaksā pēc kompensācijas principa, t.i., izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt radušos zaudējumus. Apdrošinātājs kompensēs izdevumus, lai atjaunotu vai uzceltu no jauna bojāto vai bojāgājušo īpašumu; veiktu remontu bojātajā īpašumā; bojāto mantu aizstātu ar analoģisku vai līdzvērtīgu.

  • Sniegt apdrošinātājam pilnīgi precīzu un patiesu informāciju, kurai ir nozīme apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības izvērtēšanai un kas ir svarīga, slēdzot apdrošināšanas līgumu.
  • Iesniegt precīzus datus par apdrošināšanas objekta vērtību un sastāvu.
  • Informēt apdrošinātāju par citiem spēkā esošiem līgumiem, kas attiecas uz to pašu īpašumu.
  • Apieties ar īpašumu kā gādīgam saimniekam, minimizējot riska iestāšanās iespēju.

Līguma noteikumos mēdz būt paredzētas arī konkrētas drošības prasības. Īpašumam noteikti jābūt uzbūvētam saskaņā ar projektu, nedrīkst būt nedokumentētas novirzes, komunikācijām jābūt laicīgi mainītām, durvīm vienmēr aizslēgtām, atslēgām droši glabātām, logiem aiztaisītiem, elektroietaisēm izslēgtām, sniegam notīrītam no jumta, krāsnij neatstātai bez uzraudzības u.tml.

  • Vislielākais risks, kas apdraud īpašumus un kādēļ cilvēki Latvijā apdrošina savu nekustamo īpašumu, ir uguns, tālāk seko zādzības. Ugunsgrēkus nereti izraisa neiztīrītas, nepareizi konstruētas vai bojātas apkures iekārtas vai dūmvadi. Apkures iekārtas un ierīces jāpārbauda un jātīra divas reizes gadā, skurstenis reizi 1-2 gados (atkarībā no materiāla).
  • Viena no izplatītākajām cilvēku kļūdām Latvijā, pērkot īpašuma apdrošināšanu, ir apdrošināšana par pārāk zemām summām. Piemēram, dzīvokļa vai mājas vērtība ir 60 000 eiro, bet cilvēks to apdrošina par 20 000, tātad par trīs reizes mazāku summu (attiecība 3:1). Notiekot negadījumam, apdrošinātājs atlīdzību arī izmaksās proporcionāli attiecībā 3:1; piemēram, ja zaudējumi ir 12 000, tad apdrošinātājs izmaksās tikai 4000.
  • Jālasa noteikumi, jāizvērtē riski. Ir apdrošinātāji, kuru polises sedz plašāku risku gammu, un ir tādi, kam risku segums ir šaurāks. Tāpat jāpievērš uzmanība pašriskam, kas katram riskam var būt savādāks.
  • Svarīgi painteresēties pat par vēja ātrumu – piemēram, no kāda ātruma apdrošinātājs vēju definē kā vētru. Stiprs vējš var izsist logu, noraut jumtam stūri. Piemēram, apdrošinātāja noteikumos definēts, ka vētra ir no 21m/s, bet tajā dienā tuvākā meteo stacija fiksējusi vēja ātrumu tikai 17 m/s. Tātad tas ir bijis nekvalitatīvi uzlikts jumts, un cietušajam nepienākas atlīdzība vai arī tā būs samazināta.

 

Apdrošinātāji mēdz apdrošināšanas noteikumos iekļaut konkrētus ierobežojumus un prasības, kas jāievēro klientam. Ja polisē norādītās prasības netiek ievērotas, apdrošinātājs var samazināt vai atteikt atlīdzības izmaksu!

Apdrošināšanas noteikumos ir paredzēti izņēmumi – riski, kuri netiek apdrošināti, kā arī gadījumi, kad atlīdzību drīkst samazināt vai neizmaksāt. Visbiežāk apdrošinātājs nesegs zaudējumus, kas radušies:

  • neievērojot normatīvos aktos noteiktās prasības attiecībā uz eksploziju vai uguns drošību, ekspluatācijas un būvniecības normām;
  • objektos (telpās) iekļūstot nokrišņiem, notekūdeņiem vai šķidrumiem ēku, būvju konstrukciju nolietošanās vai nekvalitatīvi veiktu būvniecības vai remontdarbu dēļ, tāpat ražotāja, izgatavotāja vai būvētāja pieļauto defektu dēļ;
  • klienta, viņa ģimenes locekļu vai ciemiņu prettiesiskas rīcības rezultātā, kā arī, ja apdrošinātā riska iestāšanos izraisījusi klienta, viņa ģimenes locekļu vai ciemiņu ļauns nolūks vai rupja neuzmanība;
  • nepareizas īpašuma lietošanas vai uzturēšanas dēļ, kā arī nolietošanās, korozijas dēļ;
  • ja apdrošinātais objekts apdrošinātā riska iestāšanās brīdī atrodas ārpus polisē norādītās adreses vai atstāts uz lauka zem klajas debess;
  • karadarbības, masu nemieru, streiku u.tml. rezultātā, valsts varas, pārvaldes un pašvaldību pieņemto aktu un veikto darbību rezultātā;
  • kodolsprādziena, radiācijas iedarbības, vides piesārņošanas vai saindēšanās rezultātā u.c.

Pašrisks ir naudas izteiksmē vai procentos no apdrošinājuma summas izteikta daļa, kuru apdrošinātājs ietur no aprēķinātās, izmaksājamās atlīdzības. Principā – jo lielāks pašrisks, jo zemāka polises cena. Katram no polisē ietvertajiem riskiem var tikt noteikts atšķirīgs pašriska lielums, piemēram, zādzībai 10%, stiklojumam 150 EUR. Klientam būtu jāpievērš uzmanība, vai pašrisks bojājumiem mainās atkarībā no pieteikto negadījumu skaita.

Tas ir apdrošināšanas veids, kurš pasargā no neparedzētiem izdevumiem ceļojuma laikā dažādu negaidītu sarežģījumu dēļ – tie var būt gan ceļojuma plāna izmaiņas, gan negadījums vai saslimšana un attiecīgi medicīniskie izdevumi, gan bagāžas nozaudēšana u.c. Ceļojumu apdrošināšana nav paredzēta iepriekš zināmu un plānotu medicīnas izdevumu segšanai.

Ceļojumu apdrošināšanas polisē var tikt iekļautas šādas programmas:

  • Ārstēšanās izdevumi, neatliekamā medicīniskā palīdzība
  • Medicīniskā transporta pakalpojumi
  • Transportēšanas izdevumi, repatriācija uz mītnes zemi, ārkārtas situācijā ar tuvinieku ierašanos un pavadību
  • Nelaimes gadījuma izraisīta nāve un neatgriezeniska invaliditāte
  • Bagāžas nozaudēšana, aizkavēšanās vai sabojāšana
  • Ceļojuma atcelšana, pārtraukšana vai aizkavēšanās
  • Civiltiesiskā atbildība (atlīdzina nejauši nodarītos zaudējumus trešajai personai vai tās mantai)
  • Juridiskā palīdzība
  • Dokumentu sabojāšana, nozaudēšana vai zādzība, pases atjaunošana ārvalstīs


Tāpat var tikt iekļauti citi riski saskaņā ar katra apdrošinātāja noteikumiem.

Apdrošināšana darbojas laika periodā, kas norādīts polisē, un tikai atrodoties ārzemēs. Tātad tā nesegs ārstēšanās izdevumus Latvijā, kas, iespējams, var sekot pēc ārzemēs notikuša negadījuma. Jāņem vērā, ka attiecībā uz ārstēšanas izdevumiem ceļojumu apdrošināšana paredz segt tikai izdevumus par neatliekamo medicīnisko palīdzību (t.sk. par ambulatoro un stacionāro ārstēšanu), kuras nesniegšanas gadījumā varētu būt apdraudēta klienta dzīvība.

Izņēmumi, par kuriem netiek atlīdzināti izdevumi, ir uzrādīti polisē. Šie izņēmumi apdrošinātājiem var būt atšķirīgi, taču visbiežāk neatlīdzina izdevumus:

  • par ārstēšanos, ja ceļojums uzsākts speciāli ar ārstēšanās nolūku; par iedzimtām un hroniskām slimībām vai tādām, kuras sākušās, vēl atrodoties pastāvīgajā dzīves vietā; par plastiskām operācijām; par psihiatrisko un onkoloģisko ārstēšanos; par plānveida operācijām; par netradicionālām ārstēšanas metodēm; par pakalpojumiem, kuri nav bijuši ārsta norīkoti, u.c.
  • ja ceļotājs nav iesniedzis nepieciešamos dokumentus, apzināti sniedzis nepatiesu informāciju
  • ja ceļotājs nav ievērojis apdrošināšanas polises nosacījumus
  • ja negadījuma brīdī cietušais bijis alkoholisko, narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē. Atlīdzība netiks izmaksāta, ja negadījuma brīdī apdrošinātais būs alkohola reibumā, un tas tiks atzīts par negadījumu veicinošu apstākli. Tomēr reizēm ceļojumu apdrošināšanas gadījumā apdrošinātāji pieļauj alkohola koncentrāciju asinīs līdz 0,5 promilēm, bet tas jānoskaidro, sazinoties ar apdrošinātāju vai izlasot apdrošināšanas noteikumus.
  • kas radušies dabas katastrofu, karadarbības, terorisma, ārkārtējā stāvokļa, masu nemieru, streiku vai mītiņu un to seku rezultātā. Par šo risku iekļaušanu polisē jājautā savam apdrošinātājam!

Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) sniedz Latvijas iedzīvotājiem iespējas saņemt apmaksātu neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveicē, maksājot attiecīgajā valstī noteikto pacienta iemaksu. EVAK darbojas tikai tajās ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts garantētos medicīnas pakalpojumus.

Savukārt ceļojumu apdrošināšana piedāvā medicīniskās palīdzības saņemšanu pēkšņas saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kad cilvēkam nepieciešamās palīdzības apjoms krietni pārsniedz to, ko garantē konkrētās valsts medicīnas aprūpes sistēma un ko nesedz EVAK (piem., pacienta iemaksa, repatriācija). Tādēļ var teikt, ka EVAK un ceļojumu apdrošināšanas polise papildina viena otru.

EVAK var saņemt bez maksas Nacionālajā veselības dienestā. Detalizētāka informācija atrodama NVD mājaslapā.

Polises cenu aprēķina, balstoties uz Tevis izvēlētajiem apdrošināšanas riskiem, to limitiem un līguma darbības ilgumu. Ērti aprēķināt ceļojuma apdrošināšanas polises cenu var arī internetā.

  • Jānovērtē radusies situācija un jādara viss iespējamais, lai mazinātu negadījuma sekas!
  • Jāpaziņo savam apdrošinātājam, nepieciešamības gadījumā jāzvana uz diennakts tālruni! Vairāki apdrošinātāji noteikumos paredzējuši, ka pirms atsevišķu pakalpojumu saņemšanas ir jāsazinās ar apdrošinātāju un jāsaņem apliecinājums pakalpojuma apmaksai.
  • Jāsaglabā un jāiesniedz visi dokumenti saistībā ar apdrošināšanas gadījuma apstākļiem (ārsta, policijas vai lidostas izziņas, čeki, rēķini u.c. dokumenti)!
  • Jāuzņem fotogrāfijas, ja nepieciešams!

Pirms doties ceļojumā, nepieciešams uzzināt par esošo politiski militāro, epidemioloģisko situāciju attiecīgajā valstī, kā arī par citiem drošību ietekmējošiem apstākļiem ceļojuma laikā! Vairāk informācijas var atrast LR Ārlietu ministrijas mājaslapas sadaļā „Konsulārā informācija”, apakšsadaļā „Ceļo droši”.

Ja iespējams, iesakām atlikt ceļojumu uz valstīm, kurās izsludināta ārkārtas situācija vai kara stāvoklis!

  • Ir ērti, ja ceļojuma apdrošināšanas polise tiek iegādāta komplektā ar tūrisma aģentūras ceļojuma piedāvājumu, tomēr parasti šajās polisēs iekļauts standarta pakalpojumi, tāpēc vajadzētu kārtīgi iepazīties ar polises nosacījumiem un izvērtēt, vai segums ir pietiekams.
  • Ja apdrošināšana ir iekļauta bankas kredītkartes komplektā, pirms došanās ceļojumā būtu jāsazinās ar apdrošinātāju, kas pakalpojumu nodrošina, vai banku, lai noskaidrotu svarīgākos jautājumus: vai ceļojuma apdrošināšanas darbojas tikai tad, ja ceļojums iegādāts ar attiecīgo bankas karti, vai arī pārējos gadījumos; kādus riskus sedz polise, sevišķi, ja ceļojumā paredzēts iekļaut fiziskās aktivitātes.
  • Jau notikušus nelaimes gadījumus apdrošināt nevar – apdrošināšana darbojas tikai tad, ja polise ir savlaicīgi nokārtota un iegādāta pirms brauciena uz visu ceļojuma laiku.
  • Standarta polisēs nebūs iekļautas tādas fiziskās aktivitātes kā kalnos kāpšana, slēpošana, kaitošana, niršana, braukšana ar motociklu un citas aktivitātes, ko tik labprāt dara sportiski aktīvi cilvēki, dodoties ārzemju ceļojumā. Šīs aktivitātes nepieciešams īpaši apdrošināt. Turklāt nepieciešams noskaidrot arī, ko tieši apdrošinātājs sedz, jo, piemēram, var būt situācija, kad negadījumā kalnos tiek sniegta pirmās palīdzības sniegšana, bet glābšanas transports netiek segts, un šos izdevumus var nākties segt no savas kabatas.
  • Ceļojuma apdrošināšanai vienmēr ir jābūt līdzi kopā ar citiem dokumentiem, nevis kaut kur viesnīcas skapīša atvilktnē vai kofera sānu kabatiņā. Kā stāsta cilvēki, kam nācies ciest ceļa negadījumā ārzemēs, tad pirmais jautājums, atmostoties no bezsamaņas, jautājums varētu būt – vai Jums ir apdrošināšanas polise.

Saskaņā ar Civillikumu jebkurai personai, kas ar savu darbību vai bezdarbību radījusi zaudējumus trešajām, tas ir, citām personām, šie zaudējumi ir jāatlīdzina. Civiltiesiskās atbildības (CTA) apdrošināšana paredzēta gadījumiem, kad persona netīšām ir nodarījusi zaudējumus citas personas veselībai, īpašumam, kā arī videi, un sekojoši ir atbildīga par to segšanu – CTA apdrošināšana atlīdzinās vaininieka nodarītos zaudējumus.

Trešajām personām var nodarīt:
  • zaudējumus veselībai (miesas bojājumi, slimība, sakropļojums, invaliditāte, nāve). Piemēram, slēpojot uztriecas cilvēkam un tas gūst traumas;
  • zaudējumus īpašumam (kustamā vai nekustamā īpašuma sabojāšana vai iznīcināšana, zaudējumi no negūtajiem ienākumiem). Piemēram, spēlējot volejbolu, netīšām tiek izsists kaimiņa logs; remontdarbu laikā kaimiņam saplaisā apmetums.

Privātpersonai iespējams apdrošināt savu civiltiesisko atbildību kā:
  • gājējam;
  • velosipēdistam;
  • mājdzīvnieka īpašniekam;
  • nekustamā īpašuma īpašniekam;
  • īrniekam;
  • nepilngadīga bērna vecākam – atbildība par bērna nodarītajiem zaudējumiem;
  • amatieru sporta aktivitāšu, hobiju veicējam;
  • būvdarbu vai remontdarbu (kuros nav nepieciešama būvatļauja) veicējam;
  • medniekam, makšķerniekam;
  • drona īpašniekam.


Katrs apdrošinātājs piedāvā atšķirīgus vispārējās CTA apdrošināšanas produktus, privātpersonas polisē iekļaujot mazāk vai vairāk no augšminētā saraksta.

Vispopulārāk ir CTA apdrošināšanu iekļaut īpašuma apdrošināšanas polisē, taču tad jāņem vērā, ka, iespējams, ir apdrošināta tikai atbildība kā nama/dzīvokļa īpašniekam. Tas nozīmē, ka polise segs tikai zaudējumus, kuri nodarīti saistībā ar šajā adresē esošā īpašuma izmantošanu, bet nesegs zaudējumus, ko klients nodara citur vai būdams citā statusā.

Apdrošinājuma summa CTA apdrošināšanā ir atbildības limits. Polisē uzrādītais kopējais atbildības limits ir maksimālā kopējā summa, kuru apdrošinātājs izmaksās, atlīdzinot zaudējumus, kas radušies visu apdrošināšanas līguma darbības laikā celto prasību rezultātā, neatkarīgi no apdrošināto personu, iesniegto pretenziju un prasītāju skaita.

Polises cenu katrs apdrošinātājs aprēķina pēc savas metodikas, polises cena ir atkarīga no virknes risku ietekmējošu faktoru, piemēram, izvēlētā atbildības limita, iekļautajiem riskiem un izvēlētās teritorijas.

Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus pēc kompensācijas principa, sadalot pa zaudējumu veidiem. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus un polisē norādīto atbildības limitu vienam gadījumam un atbildības limitu kopā.

Atkarībā no apdrošināšanas veida CTA polise atlīdzina šādus zaudējumus:
  • saistībā ar kaitējumu trešās personas veselībai vai dzīvībai (slimība, miesas bojājumi, sakropļojums, invaliditāte, nāve);
  • saistībā ar trešās personas īpašuma fizisku bojājumu vai zudumu;
  • saprātīgus glābšanas izdevumus (veicot darbības bojājumu novēršanai, sabojāts citu personu īpašums);
  • juridiskos un tiesāšanās izdevumus, ja prasība par zaudējumu piedziņu pret apdrošināto tiek iesniegta tiesā.


Mantisko zaudējumu gadījumā tiek atlīdzināti zaudējumi trešajai personai (tās īpašumam) vai apdrošinātajai personai pašai (juridiskie, tiesāšanās izdevumi) atbilstoši ar dokumentiem pierādīto tiešo materiālo zaudējumu faktiskajam apmēram.

Kaitējuma personas dzīvībai vai veselībai gadījumā tiek atlīdzināti:
  • ārstēšanās izdevumi;
  • zaudējumi sakarā ar darbnespēju;
  • pabalsts apgādājamajiem, apbedīšanas izdevumi.


Atlīdzināmo zaudējumu loks būs noteikts katra apdrošinātāja noteikumos.

  • Pirms līguma noslēgšanas sniegt apdrošinātājam pilnīgi precīzu un patiesu informāciju, kurai ir nozīme apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības izvērtēšanai un kas ir svarīga, slēdzot apdrošināšanas līgumu.
  • Par jebkuru apdrošināšanas gadījumu un trešās personas izvirzīto prasību klientam ir jāpaziņo apdrošinātājam rakstiskā formā, tiklīdz tas kļuvis iespējams. Turklāt par apdrošināšanas gadījumu nekavējoties jāpaziņo kompetentām iestādēm, kuras var apstiprināt apdrošināšanas gadījuma faktu un kuru pienākumos ietilpst attiecīgā negadījuma izmeklēšana.
  • Veikt visus saprātīgos pasākumus, lai novērstu turpmākus zaudējumus (piemēram, pārtraukt ūdens padevi, ja tiek nopludināti apakšējā dzīvokļa kaimiņi).
Visbiežāk apdrošinātājs nesegs zaudējumus:
  • kas radušies, apdrošinātajai personai vadot transportlīdzekli, nodarbojoties ar auto, moto sportu un profesionālo sportu;
  • kas radušies, apdrošinātajai personai veicot jebkādu saimniecisko darbību, algotu darbu, darbojoties jebkādā profesijā vai ieņemot kādus amatus vai izpildot jebkuru darbu par atlīdzību;
  • ja apdrošinātais rīkojies prettiesiski, ar ļaunu nolūku, ar nodomu (tīši) vai pieļāvis rupju neuzmanību;
  • kas radušies ar pašas cietušās trešās personas ļaunu nolūku vai viņa rupjas neuzmanības dēļ;
  • ko izraisījusi infekcijas slimību pārnēsāšana;
  • kas radušies pašam apdrošinātajam vai viņa ģimenes locekļiem;
  • kas nodarīti alkohola, narkotiku vai citu apreibinošu, toksisku, psihotropu vielu iedarbībā;
  • kas radušies tādu būvdarbu rezultātā, kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja;
  • kas radušies medību rezultātā (ja nav apdrošināta tieši mednieka CTA);
  • kas tieši vai netieši radušies nepārvaramas varas rezultātā – kara, iebrukuma, sacelšanās, dumpja, sabiedriskās kārtības traucēšanas vai valsts varas sagrābšanas, streiku, lokautu u.tml. gadījumos, kā arī citos apdrošināšanas līgumā paredzētajos gadījumos.

Izvēlies sev piemērotāko polisi